Skaidras naudas koeficienta ietekme

Jāatceras, ka skaidras naudas koeficients ir procentuālā daļa no noguldījumiem, kas bankām jāglabā obligāto rezervju veidā. Savukārt parasti to parasti veido banknotes un monētas, kas atrodas banku sistēmā, tas ir, bankas un krājbankas, ir savos birojos, lai apmierinātu klientu likviditātes vajadzības, kā arī noguldījumi, kas glabājas banku sistēmā. Centrālā banka.

Likumīgās rezerves (RL) sauc arī par banku sistēmas naudas līdzekļiem vai banku rezervju prasībām.

Likumīgās rezerves (RL) ir daļa no monetārās bāzes (BM), kas ir visu sabiedrības rokās esošo preču un valūtu vērtība (EMP) plus banku rezerves (RB).

Bankas rezerves tiek izteiktas pēc šādas formulas:

BM = EMP + RB

Skaidrās naudas attiecībai ir izšķiroša ietekme uz banku kredītiem, noguldījumiem un naudas vai M3 piedāvājumu (sk. monetāros rādītājus ). Centrālā banka kā monetārās kontroles instrumentu nosaka skaidras naudas koeficientu (obligātās rezerves jeb RE). Piesardzības apsvērumu dēļ tiek noteiktas arī obligātās rezerves, lai nodrošinātu, ka bankām ir pietiekama likviditāte savu noguldītāju vajadzību apmierināšanai. Tomēr normāli ir tas, ka bankām nav ārkārtas rezervju vai ER, jo tās iegulda likviditātes pārpalikumu (ER) valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēs , komercpapīros , starpbanku aizdevumos vai valsts obligācijās.

Tad šādas liekās rezerves pārstās tādas būt un kļūs par aktīviem, kas pelnīs zināmus procentus. Dažās valstīs rezervju prasības atšķiras arī atkarībā no bankas veikto noguldījumu veida; pieprasījuma noguldījumiem parasti ir augstāka obligāto rezervju norma nekā termiņnoguldījumiem vai krājnoguldījumiem.

Obligāto rezervju jeb skaidras naudas rādītājs būs vienāds ar vai mazāks par 10% no noguldījumiem, kas ņemti vērā tās aprēķinā. Šobrīd vidējais rezervju līmenis ir 2%.

• 2% attiecas uz lielāko daļu banku noguldījumu, piemēram, pieprasījuma noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 2 gadiem, un aktīviem naudas tirgū vai viegli konvertējamiem naudā.
• Noguldījumiem, kuru termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, tiek piemērota obligāto rezervju norma vai %.

Skaidras naudas koeficienta pieauguma ietekme

• Komercbanku skaidrās naudas koeficienta pieaugums samazina apgrozībā esošās naudas daudzumu , jo bankas daļu naudas paturēs klientu noguldījumu garantēšanai. Šāda situācija parasti rodas finanšu krīzes laikā, lai izvairītos no inficēšanās riska starp bankām un līdzsvarotu līdzsvaru starp kredītu izsniegšanu un noguldījumu piesaisti, kas ir to pamatdarbība. Mums jāatceras, ka bankas mēdz darboties ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, jo tās dzīvo no cilvēku līdzekļu vākšanas.
• Šis efekts ir saistīts ar saraujošu monetāro politiku , kas sastāv no paaugstināšanas intervences vai starpbanku procentu likmes , ar mērķi paaugstināt rezervju/noguldījumu attiecību, sadārdzinot aizdevumus nepietiekamu rezervju gadījumā.

Skaidras naudas koeficienta samazināšanās sekas

• Skaidrās naudas koeficienta samazināšanās ļauj bankām brīvāk attīstīt savu darbību un vairāk kreditēt sabiedrību , veicinot pieprasījumu, patēriņu un naudas daudzumu apgrozībā. Šāda situācija parasti rodas labklājības un kredītu ekspansijas laikā, jo ekonomikas finansiālais stāvoklis ir labāks un līdz ar to ir jāparedz mazāk obligāto rezervju klientu noguldījumu segšanai.
• Skaidrās naudas rādītāja samazināšanās ir saistīta ar ekspansīvu monetāro politiku , kas paredz samazināt procentu likmes, lai samazinātu uzņēmumu finansēšanas izmaksas, savukārt veicinot privātās investīcijas.

Tādā veidā banka var iemaksāt vai izņemt naudu no tirgus, skaidras naudas attiecībai esot apgriezti proporcionālai naudas reizinātājam. Tas ir, ja Centrālā banka kā monetārās politikas pasākums noteiktā brīdī nolemtu paaugstināt likumīgo skaidrās naudas koeficientu, naudas apjoms, ko varētu izveidot, būtu mazāks (skatiet, kā bankas rada naudu ), jo bankas ir augstākas procentuālā daļa no saņemtajiem noguldījumiem paliktu.

Finanšu tirgos bankas skaidrās naudas rādītāja palielināšanās rezultātā samazinās apgrozībā esošās naudas daudzums, un līdz ar to cilvēkiem būs mazāka iespēja saņemt kredītus un investīcijas.

Piemērs

Pieņemsim, ka mēs ejam uz savu banku un tās skaidrās naudas attiecība ir 2%, ko nosaka Centrālā banka.

Ja mēs nolemsim mūsu bankā noguldīt 1000 eiro, jums rezervēs būs jāatvēl 20 eiro, tādējādi summa, kas bankai būs jāaizdod trešajai personai, būs 980 eiro. Ar šo operāciju banka jau ir radījusi naudu, jo, no vienas puses, ir 1000 eiro no bankas depozīta un, no otras puses, 980 skaidrā naudā. Ja persona, kura ir saņēmusi šo aizdevumu, dotos uz citu finanšu iestādi, lai noguldītu šos 980 eiro, process tiktu atkārtots. Banka paturētu 2% un aizdotu 960,4 eiro, radot vairāk naudas.

Procesu varētu atkārtot pēc kārtas, līdz vairs nevarētu radīt naudu, pateicoties legālajai skaidras naudas attiecībai, kas neļauj naudai nekontrolējami vairoties.

Svarīgi pieminēt, ka par šīm rezervēm Centrālā banka atlīdzinās tā saukto noguldījumu iespēju , taču ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi. Tādā veidā, tā kā šī daļa tiek atlīdzināta ar zemāku procentu likmi, mūsu bankai būs pienākums piemērot augstākas likmes saviem resursiem, lai iegūtu vismaz tādu pašu rentabilitāti, pieņemot, ka tai varētu būt visa nauda.

Redaktors iesaka:

Skaidras naudas attiecība

Aprēķināmās saistības naudas izteiksmē