Peļņa ir jēdziens, kas attiecas uz to, kad ir ekonomisks labums, peļņa vai, Kārļa Marksa vārdiem sakot, kapitāla pieaugums. Tas viss, pirms tam tiek kontrolēta pakalpojuma vai preces ražošana vai izplatīšana.
Peļņa attiecas uz situāciju, kas rodas, kad persona pēc noteiktas saimnieciskās darbības veikšanas gūst papildu labumu. Šo labumu sauc par peļņu.
Tādējādi peļņa ir viens no galvenajiem kapitālisma noteikumiem, jo tā iedibina sistēmu, caur kuru peļņas ceļā tiek radīta cilvēku interese un privātais stimuls. Tas ir tāpēc, ka tirgiem, kā arī valstīm ir jāgarantē privātīpašuma tiesību un izmantošanas tiesību izmantošana. Tas viss atbilst atbilstošajam nodoklim par minētās peļņas gūšanu.
Peļņas gars
Saka, ka saimnieciskā darbība ir peļņas gūšana, ja preces vai pakalpojuma izmantošana tiek veikta, lai iegūtu ekonomisku atdevi. Tas ir, kad cilvēks veic uzdevumu, lai par to iegūtu finansiālu labumu. Tas ir tas, ko mēs zinām kā peļņas motīvu.
To ir svarīgi izcelt, jo daudzi fondi un organizācijas, piemēram, NVO, veic saimniecisku darbību, taču tās nav peļņas gūšanas nolūkā. Tas nozīmē, ka viņi negūst peļņu, jo viņi to dara, netiecoties pēc sava ekonomiska mērķa.
Peļņas zaudēšana
Peļņas zaudējums ir mantiskais kaitējums, kas radies peļņas neesamības, nelikumīgas darbības, trešās personas kaitējuma vai līguma laušanas dēļ.
Ja personai ir jāpilda līgums un tā pārkāpšana rada labuma zaudēšanu partnerim, tiek teikts, ka pastāv negūtas peļņas situācija.
Šī situācija ir sodāma ar likumu. Tādā veidā kaitējuma cēlonim ir pienākums atbilst kompensācijai cietušajai personai. Tādā veidā viņam pielīdzinot zaudējumus un zaudējumus līdz nodarīto bojājumu novēršanai.