Eurocredit attiecas uz starptautiskām operācijām, ar kurām finanšu vienība vai iestāde piešķir aizdevumu fiziskai personai, uzņēmumam, iestādei vai valdībai citā valūtā, nevis tā, kas notiek minētajā teritorijā.
Šāda veida kredīts vai bankas aizdevums parasti tiek izsniegts, izmantojot eirovalūtas, tas ir, noguldījumi, kas novērtēti valūtā vai ārvalstu valūtā, veido aizdevumus, kas tiek izsniegti šāda veida banku operācijās.
Tāpat kā eirovalūtas jēdzienā, arī prefiksa «eiro» lietošana tiek skaidrota ar šī kredīta veida izcelsmi un izplatību eirozonā. Tomēr definīcija laika gaitā ir saglabāta un aptver jebkuru pasaules teritoriju un valūtu.
Savukārt ekonomiskajā dzīvē visizplatītākais ir tas, ka eirokredīti tiek izsniegti uz iepriekš fiksētiem termiņiem un atrodas vidējā un ilgtermiņa termiņā. Vēl viena svarīga šāda veida operācijas detaļa ir tā, ka tai ir pievienota atbilstošā mainīgā procentu likme, kas ietekmē aizdevuma atmaksu. Šo likmi parasti nosaka, ņemot vērā dažādu valūtu atdevi tirgū un to attīstību, kā arī tajās novērtētos noguldījumus.
Svarīgi uzsvērt, ka Eurocredits ir prasība, ka tā saņēmējam jābūt aģentam, kas nepieder starpbanku tirgum. Eurocredit pamatpiemērs ir, piemēram, Francijas bankas piešķirts aizdevums, kura vērtība ir, piemēram, dolāros.
Apvienotais eirokredīts
Diezgan izplatīta ir iespēja, ka eirokredītu piešķir banku asociācija vai grupa, šo parādību pieņemot par arodbiedrību eirokredīta denomināciju.
Šāda veida kredīts parasti rodas, cenšoties samazināt riskus vai vismaz sadalīt tos starp iesaistītajām organizācijām, it īpaši, ja mēs runājam par lielām aizdodamām naudas summām.