Atšķirība starp valsti un nāciju

Šie divi jēdzieni var būt ļoti mulsinoši, šķist līdzīgi un izraisīt pārpratumus. Faktiski daudzos gadījumos mēs tos dzirdam, un tie tiek izmantoti kā sinonīmi. Šī iemesla dēļ ir ērti norādīt uz atšķirībām starp tiem.

Bet iepriekš mums ir jādefinē un jānorāda katra no abiem jēdzieniem īpašības. Paskatīsimies!

Kas ir valsts?

Valsts ir politiskās organizācijas forma, kurai ir administratīva un suverēna vara noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Tāpēc tai ir iespēja diktēt likumus un noteikumus, kas ir obligāti pārējiem pilsoņiem.

Valstīs, kuru demokrātija ir vidēji stabila, tā nevar ignorēt likumību, ko tā pati ir diktējusi, lai gan tā ir konfigurēta kā augstāka organizācija.

Valstij ir trīs tai raksturīgi konstitucionālie elementi: iedzīvotāji, teritorija un valdība.

Valsts raksturojums

Valstij parasti ir šādas īpašības:

• Tas ir mūžīgs.
• Tā ir politiska un administratīva organizācija.
• Tas ir uzcelts uz noteiktu iedzīvotāju skaitu un teritoriju.
• Valdība ir atbildīga par tās virzību.
• Tas ir tiesību subjekts, un tam ir nacionālās un starptautiskās tiesības un pienākumi.
• Tai ir trīs pilnvaras: likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas.

Kas ir tauta?

Nācija savukārt ir cilvēku grupa, kurai ir virkne kopīgu elementu, piemēram, vēsture, valoda, teritorija, kultūra vai etniskā piederība. Parasti tie tiek grupēti, veidojot valsti vai reģionu, tādējādi pārstāvot viņu suverenitāti.

Politikas zinātnei ir vai ir divas nācijas definīcijas atkarībā no tā, kā tā tika izveidota. Franču tradīcija nosaka, ka nāciju veido visi tie cilvēki, kuri pauž nodomu dzīvot vienā kopienā, pat ja viņiem ir atšķirības. No otras puses, vācu tradīcija apstiprina, ka nācija ir cilvēku grupa, kurai ir vairākas kopīgas iezīmes, lai gan viņi to neapzinās.

Ir arī jādefinē, kas ir kultūras nācija.

Šajā ziņā mēs runājam par to, kad valsti ir izveidojusi to cilvēku savienība, kuriem ir šīs īpašības un kopīgas jūtas. Kā piemēru var minēt nacionālistiskās kustības, kas ir izveidojušas valstis vai panākušas neatkarību no citām.

Galvenās atšķirības starp valsti un nāciju

Tāpēc galvenā atšķirība starp abiem jēdzieniem ir tā, ka, runājot par valsti, mēs runājam par valsti kopumā, taču no politiskā, organizatoriskā un institucionālā viedokļa. Mēs atsaucamies uz tā politisko saturu.

Tomēr, kad mēs runājam par nāciju, mēs runājam par cilvēkiem, uz "dvēseli", kas veido minēto organizatorisko struktūru. Nācija tiek definēta kā indivīdu grupa, kam ir kopīgas tradīcijas, kultūra, valoda vai vēsture. Lai gan to var veidot arī cilvēki, kuri nedala šos atribūtus, bet izsaka savu gribu dzīvot kopā.

Citas atšķirības būtu šādas:

• Valstis rada likumus un noteikumus, kas ir obligāti, nācijas to nedara, lai gan tām ir nerakstītas tradīcijas, paražas un noteikumi.
• Ne visām tautām ir valsts. Tie var veidot citas teritoriālas vienības, piemēram, kopienas, reģionus vai ciematus.
• Valsts balstās uz vienu vai vairākām tautām, nācijai nav jābūt artikulētai valstī.
• Valsts ir politisks jēdziens, savukārt tauta ir vēsturiska un socioloģiska.
• Valstis ir mākslīgas konstrukcijas, savukārt tautas, kas ievēro franču tradīcijas, tādas nav.