Objektīvās tiesības attiecas uz tiesību normām kopumā, un subjektīvās tiesības ir pilsoņiem kā objektīvo tiesību piešķirto tiesību turētājiem tiesības rīkoties ar šīm tiesībām savu interešu apmierināšanai.
Likumu veido objektīvie un subjektīvie tiesību akti. Šie jēdzieni nav pretrunā, bet papildina viens otru, veidojot valsts tiesību sistēmu. Nav iespējams, ka pastāv objektīvas tiesības, kas nepiešķir tiesības, ne subjektīvās tiesības, kas nav atkarīgas no regulējuma. Viņiem vajag viens otru.
Kamēr objektīvās tiesības attiecas uz normām un noteikumiem, kas regulē cilvēku ikdienas dzīvi, subjektīvās tiesības attiecas uz pilnvarām, kas pilsoņiem rodas, lai īstenotu objektīvajos tiesību aktos ietvertās tiesības.
Tā, piemēram, subjektīvās tiesības ir tautas lēmuma tiesības rīkoties ar tiesībām. Taču, lai persona varētu lemt par tiesībām vai juridisko īpašumu, kura īpašnieks tā ir, objektīvajām tiesībām ir jāregulē šīs iespējas rīkoties ar tiesībām likumību.
Piemērs
Lai labāk izprastu šo atšķirību, apskatīsim dažus piemērus:
Īpašuma tiesības, tas ir, tiesības uz māju, ir subjektīvās tiesības. Šo tiesību īpašnieks var rīkoties, lai apmierinātu savas intereses, izmantojot šīs īpašuma tiesības, tās pārdodot, pārveidojot utt. Taču šo subjektīvo tiesību ierobežojumi ir atrodami likumdošanas kodeksā, kas ir objektīvas tiesības.
Līdz ar to šīs subjektīvās tiesības -> Īpašuma tiesības ietilpst objektīvā tiesībā -> Civilkodekss.
Tiesības uz vārda brīvību ir citas subjektīvās tiesības, kuras šo tiesību subjekts savā izpratnē var izmantot noteiktajās robežās un kur tās ir noteiktas? Objektīvajās tiesībās.
Tāpēc šīs subjektīvās tiesības -> Tiesības uz vārda brīvību ir ietvertas objektīvās tiesībās -> Satversme.
Tiesības uz resursiem ir subjektīvas tiesības. Persona var pārsūdzēt šos administratīvos vai tiesas lēmumus, kamēr tas ir paredzēts noteikumos. Tas ir, objektīvajās tiesībās ir iespēja pārsūdzēt.
Līdz ar to šīs subjektīvās tiesības -> Tiesības pārsūdzēt ir ietvertas objektīvās tiesībās -> Procesuālie kodeksi.
Cilvēku tiesības stāties laulībā ir subjektīvas tiesības. Mēs varam izvēlēties precēties vai nē (tas nav obligāti, bet tā ir vara vai spēja). Tagad, ja izvēlēsieties precēties, jums būs jāievēro objektīvajā likumā (civilkodeksā) noteiktie noteikumi. Piemēram, cienīt liecinieku skaitu par tā derīgumu, būt atbilstošā vecumā utt.
Atšķirība starp objektīvajām un subjektīvajām tiesībām
Šajā tabulā mēs redzam galvenās atšķirības:
