Atšķirība starp absolūto priekšrocību un salīdzinošo priekšrocību slēpjas alternatīvajās izmaksās.
Lai labi saprastu atšķirību, mums labi jāasimilē abi jēdzieni. Tādējādi Ādama Smita izstrādātā absolūtā priekšrocība liecina, ka valstij ir absolūtas priekšrocības pār citu, ja tā spēj ražot to pašu ar mazākiem resursiem. Savukārt Deivida Rikardo salīdzinošās priekšrocības attiecas uz gadījumiem, kad viena valsts var saražot vairāk nekā cita ar zemākām alternatīvajām izmaksām.
No iepriekš minētā mēs varam secināt, ka salīdzinošās priekšrocības teorija ir absolūtās priekšrocības teorijas uzlabojums.
Iespējas izmaksas salīdzinošajā priekšrocībā
Kad Ādams Smits izstrādāja absolūtas priekšrocības jēdzienu, viņš teica, ka vienai valstij ir priekšrocības salīdzinājumā ar otru, ja tā ražo to pašu ar mazākiem resursiem. Deivids Rikardo, to pilnveidojot, norādīja, ka jāņem vērā ne tikai vienas preces ražošana, bet arī tas, kas atliek ražot no citām precēm.
Tātad, ja valsts A saražo 1 datoru 10 stundās un cita valsts B ražo 1 datoru 20 stundās, tad valstij A ir absolūtas priekšrocības salīdzinājumā ar B. Ko darīt, ja valsts A ražo 1 datoru 10 stundās? upurēt citu produktu ražošanu?
Ņemot vērā šo atšķirību, valstis neplāno specializēties tajā, kurā tās ir visproduktīvākās, bet gan tajā, kas rada zemākās alternatīvās izmaksas. Tas ir, kur viņi ir salīdzinoši konkurētspējīgāki.
Piemērs atšķirībai starp absolūto un salīdzinošo priekšrocību
Turpināsim ar to pašu iepriekšējo piemēru. Katrai valstij ņemsim vērā divas tehnoloģiju un pārtikas nozares (A un B). Tehnoloģiju nozare ražo datorus, bet pārtikas nozare ražo banānus.
Tabulā ir norādītas darba stundu vienības, kas veltītas 1 datora (tehnoloģija) vai 1 kilograma banānu (pārtika) ražošanai (vienīgais faktors, kas ņemts vērā).
| Produkts / valsts | UZ | B |
|---|---|---|
| Tehnoloģija | 10 | divdesmit |
| Barošana | 5 | 8 |
Iepriekšējā tabulā ir norādīts, ka valsts A saražo 1 datoru 10 stundās un 1 kg banānu 5 stundās. Savukārt valsts B saražo 1 datoru 20 stundās un 1 kilogramu banānu 8 stundās. Valstij A ir absolūtas priekšrocības gan tehnoloģiju, gan pārtikas jomā, jo tā spēj saražot vairāk 1 stundas laikā. Un salīdzinošās priekšrocības?
Pirmā lieta, ko mēs darīsim, ir ņemt vērā attiecības:
- Tehnoloģijas / jaudas attiecība:
- Valsts A —> 10/5 = 2
- Valsts B —> 20/8 = 2,5
Pieņemot, ka tirdzniecības noteikumi tiek saglabāti, ja valsts A vēlas ražot vēl vienu datoru, tai būs jāatsakās no 2 kilogramu banānu ražošanas. Valsts B gadījumā, ja tā vēlas ražot vēl vienu datoru, tai būs jāatsakās no 2,5 kilogramu banānu ražošanas. Tas liecina, ka papildu izmaksas valstij B ir lielākas, ražojot vēl vienu datoru, jo tai ir jāpārtrauc vairāk kilogramu banānu ražošana.
Apkopojot tabulā, mums ir šādas attiecības:
| Produkts / valsts | UZ | B |
|---|---|---|
| Tehnoloģija | 2 | 2.5 |
| Barošana | 0.5 | 0.4 |
Iepriekšējā tabulā katrai valstij ir norādīta šāda informācija:
- Valsts A atsakās ražot 1 datoru, lai saražotu 2 kilogramus banānu. Un, skatoties no cita skatu punkta, 1 kilograma banānu ražošanas pārtraukšana ļauj palielināt datoru ražošanu par 0,5 vienībām.
- Valsts B atsakās ražot 1 datoru, lai saražotu 2,5 kilogramus banānu. Un, skatoties no cita skatu punkta, kilograma banānu ražošanas pārtraukšana ļauj palielināt datoru ražošanu par 0,4 vienībām.
Tāpēc valsts A specializēsies datoru ražošanā, bet valsts B – banānu ražošanā. Kamēr attiecības starp abām precēm tirdzniecības izteiksmē saglabājas no 2 līdz 2,5 datoriem uz kilogramu banānu.
No piemēra mēs varam secināt, ka, lai gan viena valsts ir efektīvāka par citu, ražojot noteiktu preci, tas nebūt nenozīmē, ka tai būtu jāspecializējas šajās precēm. Tas tāpēc, ka varētu būt vēl efektīvāk attīstīt citu darbību.
Pamatojoties uz salīdzinošās priekšrocības jēdzienu, mēs varam arī secināt, ka divas valstis var tirgoties, pat ja viena no tām visos ražošanas procesos ir mazāk efektīva nekā otra.